SALLI SEDLU KRĒSLI ZOBĀRSTNIECĪBĀ

KONKURSS ir noslēdzies un savā īpašumā ergonomisko sedlveida krēslu par 1 EUR iegūst Elita Vinogradova (Agates smaids).
Paldies visiem, kas piedalījās un kas izpildīja visus konkursa noteikumus!
Seko līdzi aktuālitātēm un akcijām facebook lapā:
https://www.facebook.com/AltexSIA

Ar cieņu,
SIA ALTEX
☎ 23222211
📧 info@altex.lv

Ikgadējais EXPO KONKURSS - iegādājies ergonomisko sedlveida krēslu tikai par 1 EUR!!
* Kas jādara:
✅ Esi ALTEX lapas sekotājs šeit un
✅ pieseko arī ALTEX Facebook lapai: https://www.facebook.com/AltexSIA
✅ Spied “Patīk” konkursa ierakstam;
✅ Spied “Dalīties ar ziņu”

Laimīgo krēsla ieguvēju paziņosim 21.jūnijā - Medicīnas darbinieku dienā! ❤
Vēlam veiksmi konkursā un nebēdā, ja nelaimēsi mēs dāvinām 10% atlaidi jebkuram Salli sedlu krēslam līdz 15.jūlijam!
☎ 23222211
📧 info@altex.lv

Piesakieties tagad un mēs Jūsu uzgaļus salabosim bez maksas!*

*Jāapmaksā tikai rezerves daļu un piegādes izmaksas.
Vairāk info:
☎ 23 2222 11
📧 info@altex.lv

‼Visu mūsu produktu katalogu skaties pie failiem➡️

Ergonomika zobārstniecībā - atrisinātā paradigma

/Sanna Hakala, M.Sc., fizioterapeite/


Gan zinātniski, gan eksperimentāli ir pierādīts, ka, raugoties no ergonomikas aspekta, zobārsta darbs ir sarežģīts. Tomēr ergonomika var būt augstā līmenī, ja uzmanība tiek pievērsta videi un tam, kā vide tiek izmantota.

Zobārstniecības speciālisti un darbinieki bieži cieš no muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem (MSD), un 90% priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumu, kuru cēlonis ir MSD, ir saistīti ar darbu. Galvenais sāpju iemesls ir neērtas, neveiklas pozas, kas parasti ir statiskas un ilgstošas.

Ergonomikas līmeņa pacelšana augstākā līmenī nav “raķešu zinātne”; cilvēkam ir jāpārskata darba veids un jāuzņemas atbildība par savu labsajūtu. Ikvienam ir jādomā par to, kā ķermenis būtu jānovieto, jo nav risinājumu, kas būtu vienlaicīgi gan pasīvi, gan veselīgi. Tas ir tāpat kā ar vēlēšanos kļūt veselīgākam vai zaudēt svaru: pašam jāveic vingrinājumi un ātrās ēdināšanas vietā jāizvēlas salāti.

Runājot par ergonomiku, svarīgi atcerēties, ka darba laikā ir būtiski izvairīties no noliekšanās pāri pacientam un ķermeņa sagriešanas. Daudzi zobārsti ir pieraduši strādāt pacientam no sāniem, kas liek ārstam ieņemt ļoti neērtas pozas. Tāpēc ir ieteicams strādāt pozīcijā no pacienta galvgaļa, lai pacients atrastos tieši zobārsta priekšā, kad vien tas ir iespējams. Ja darbs tomēr jāveic no sāniem, lai samazinātu nepieciešamību noliekties un sagriezt ķermeni, pacienta galvu var pagriezt pret zobārstu. Lai gan pacientam nav ērti saglabāt šādu stāvokli ilgāku laiku, jāpatur prātā, ka pacients atrodas zobārstniecības krēslā tikai vizītes laikā. Savukārt, zobārsts strādā tādā stāvoklī visu dienu, pacientu pēc pacienta.

Ķermeņa poza darba laikā ir izpratnes par ķermeni, izmantotā aprīkojuma un ar uzdevumu saistīto prasību kombinācija. Tā kā lielākā daļa zobārstu strādā sēdus, uzmanība jāpievērš sēdēšanas ergonomikai, jo labu muguras pozu augšējā ķermeņa daļā var sasniegt tikai ar pareizu iegurņa novietošanu. To var vieglāk saprast, iedomājoties torni; ja kāds torņa stāvs sabrūk, viss pārējais tornis no šī stāva vairs nevar saglabāt līdzsvaru. Tātad, ja iegurnis nav novietots pareizi, nav iespējams saglabāt pareizu ķermeņa augšdaļas pozīciju.


Strādājot pulksteņa 12 stundu pozīcijā, tiek novērsta nepieciešamība noliekties pār pacientu un sagriezt savu ķermeni. Tāpēc šāds darba stāvoklis ir ieteicams, kad vien tas ir iespējams.

Nesabalansēta ķermeņa poza rada piepūli un saspringumu visos mūsu ķermeņa audos, jo muskuļi, kauli un saites visu laiku strādā ārpus komforta zonas. Tas ir iemesls sāpēm, kas rodas darba dienas laikā. Kā jau iepriekš minēts, mūsu sēdus pozas pamats ir mūsu iegurņa stāvoklis. Lai panāktu pareizu iegurņa stāvokli, uzmanība jāpievērš kāju novietojumam. Lai saglabātu pareizu iegurņa stāvokli, vienlaikus turot pēdas ķermeņa priekšā, tas prasītu no gūžas locītavas muskuļiem lielāku spēku, nekā tie spēj ģenerēt. Turklāt gūžas locītavu kaulu struktūra padara šo pozīciju neiespējamu. Secināms, ka sēžot un turot kājas sev priekšā, nav iespējams panākt pareizu iegurņa stāvokli. Tādējādi ķermenis tiek piespiests salīkt.

Skrimšļi sāk novecot, sākot jau no 20 gadu vecuma

Citas muskuļu un skeleta sistēmas slimības, kas rodas no ilgstošas pasīvās sēdēšanas, kas netiek tik daudz uzsvērtas, ir locītavu problēmas. Skrimšļos, kas pārklāj un aizsargā locītavas kaulu virsmas, nav pietiekamas asinsrites. Tā vietā locītavu vielmaiņa balstās uz “sūkļa efektu”: kad locītava tiek noslogota, šķidrums ar barības vielām tiek izspiests no skrimšļiem; atslogojot locītavu, šķidrums tiek iesūkts atpakaļ. Kad locītava ir ilgstoši statiskā pozīcijā, noslogota vai atslogota, metabolisms tajā samazinās, tādā veidā paātrinot deģenerācijas procesus. Deģeneratīvas darbības sākas 20 gadu vecumā katrā ķermeņa skrimslī, tāpēc ir saprātīgi sākt rūpēties par locītavām jau agrā vecumā.

Citi vairāk vai mazāk kaitīgie ar sēdēšanu saistītie traucējumi

Citi sēdēšanas izraisītie traucējumi ir mazāk pazīstami, taču ir bīstamāki par muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem. Saliektas gūžu locītavas saspiež cirkšņa zonu, kurā atrodas lielie asins un limfas cirkulācijas kanāli. Tādējādi tiek nosprostota asinsrite, it īpaši vēnās, kas atgriež asinis no apakšējo ekstremitāšu distālās daļas. Turklāt traucēta plūsma limfas kanālos izraisa kāju pietūkumu. Kopā šie divi faktori palielina embolijas risku, kas ir iemesls daudziem letāliem stāvokļiem.

Ķermeņa augšdaļas stāvoklis saliektā veidā (salīkusi mugura) traucē arī gremošanas sistēmas darbu, jo, saspiežot zarnas, nomāc peristaltiku. Sēžot ar līku muguru, tiek traucēta arī elpošana, jo saliekts mugurkauls krūšu daļā bloķē krūškurvi un neļauj plaušām izplesties, veicot ieelpu. Samazināta skābekļa uzņemšana izraisa nogurumu - parādību, ko var piedzīvot katru reizi, kad mēs pavadām laiku slikti vēdinātā telpā.

Turklāt sēdēšana izraisa vēl kādu problēmu, kas vairāk vai mazāk tiek uzskatīta par tabu. Pastāvīgs spiediens uz iegurņa zonu traucē asinsriti un nospiež nervus, izraisot nejutīgumu dzimumorgānos, kas var radīt problēmas gan vīriešu, gan sieviešu intīmajā dzīvē dēļ mazinātas jutības dzimumorgānu zonā. Ir pierādīts, ka spiediens, ko rada sēdēšana, izraisa risku saskarties ar prostatas problēmām, piemēram, vēzi. Arī inkontinenci jeb nesaturēšanu var uzskatīt par veselības problēmām, kas saistītas ar sēdēšanu.

Aktīva sēdēšana uz sedlveida krēsla nodrošina labu pozu, veselību un enerģiju

Tam, kā mēs sēžam, ir milzīga ietekme uz labsajūtu, dzīves kvalitāti un dzīves ilgumu. Domāšana “ārpus rāmjiem” nodrošina risinājumu, kas atrisina sēdēšanas problēmas. Sēžot augstāk, tiek atvērti cirkulācijas kanāli, tiek noslogotas locītavas (noslogojot locītavas, tiek veicināta to veselība), iegurnis tiek pozicionēts pareizi (iegurnis tiek novietots tā, lai mugurkaula izliekums ir neitrāls un nerastos spiediens uz iegurņa pamatni). To visu ļauj panākt sedlveida krēsls ar dalītu sēdekli. Zobārstniecībā sēdēšana jātnieka pozā, kad kājas ir novietotas sāņus, neaizņemot vietu ārsta priekšā, ļauj strādāt tuvāk asistentam vai zobārstam. Sedlveida krēsls ļauj strādāt arī tuvāk pacientam, tāpēc nav nepieciešams noliekties virs pacienta.

Sedlveida krēsls ar dalītu sēdekli ļauj novietot iegurni pareizi, kas automātiski nodrošina pareizu pozu visam ķermenim. Turklāt, ir pierādīts, ka iegurņa un ceļgalu locītavu saliekuma leņķis 135 grādos ir optimālākais locītavu veselībai.

Pēdu novietošana sāņus, nevis sev priekšā, ļauj pareizi pozicionēt iegurni. Ir svarīgi, lai sedlveida krēsla sēdekļa vidū būtu sprauga, pretējā gadījumā, pat pie pareizas iegurņa pozas, būs grūti šo pozu saglabāt. Sprauga sēdekļa vidū novērš spiedienu uz jutīgākajām ķermeņa daļām.

Tā kā sedlveida krēslā iegurnis ir nedaudz pagriezts uz priekšu, mugurkauls automātiski ieņem neitrālu izliekumu, diski tiek noslogoti vienmērīgi, novēršot prolapsus, un lai saglabātu līdzsvaru, nav jānodarbina lielie muskuļi, kurus nodarbināt pozas noturēšanai ir nepareizi. Kad lielie muskuļi netiek darbināti, aktivizējas dziļā muskulatūra, kas atbild par mugurkaula saturēšanu. Kopumā, tā kā visa mugura netiek ikdienā sasprindzināta neveselīgas slodzes dēļ, ķermenis ir droši izmantojams jebkādā veidā bez traumatisma riska muguras zonā.
Veselības traucējumu risku vietā izvēlieties enerģiju un labsajūtu

Augstāks sēdēšanas stāvoklis atver gūžas un ceļa locītavas līdz 135 grādiem, kas ir pierādīts kā optimāls leņķis locītavu veselībai, kā arī ļauj pareizi iestatīt iegurni. Turklāt, sēžot uz sedlveida krēsla, svarīgais “sūkļa efekts” palīdz locītavām uzturēt vielmaiņu labā līmenī. Pat pēc ilgstošākas sēdēšanas sedlveida krēslā locītavas nekļūst stīvas. Plašs gūžu locītavu leņķis ļauj asins un limfas cirkulācijai brīvi plūst. Apakšējās ekstremitātes dienas beigās nav pietūkušas, un ir samazinājies letālās embolijas risks.
Labs augšējās ķermeņa daļas stāvoklis ļauj pareizi darboties gremošanas sistēmai, un elpošana kļūst vieglāka, tā kā krūškurvja ribas nebloķē plaušas un tām ir vieta, lai izplestos. Labi funkcionējoša gremošana un brīva elpošana nodrošina enerģiskāku pašsajūtu bez galvassāpēm vai aizcietējumiem.

Aprīkojums, kas nodrošina labu ķermeņa pozīciju, kopā ar ergonomiskāku darba veikšanas veidu novērš fizioloģisko sāpju iemeslu. Jūtieties enerģiskāk un baudiet dzīvi pilnībā!


arrow